TIEŠĀ PIRKŠANA

Tiešā pirkšana ir kustība, kas apvieno iespējas regulāri iegādāties pārtiku bez veikalu uzcenojuma un sniegt atbalstu vietējiem zemniekiem, gan finansiāli gan morāli. Šīs kustības ētika sevī ietver ne tikai produktu pirkšanu, bet arī draudzīgu attiecību uzturēšanu, kopīgas talkas, regulāras tikšanās piegādes dienās, utt. Ir būtiski zināt, ne tikai to, no kurienes tavi produkti ir nākuši, bet arī to, kas ir cilvēks, kas par tiem ir rūpējies!

VĒL PAR

Tiešās pirkšanas kustība jau vairākus gadus veiksmīgi darbojas Francijā (AMAP - Zemnieku lauksaimniecības atbalsta asociācijas), Kanādā un ASV (CSA - Kopienas atbalstītā lauksaimniecība), Japānā (Teikeis), kā arī arvien vairāk izplatās citās pasaules valstīs. Šobrīd Latvijā darbojas vairāki tiešās pirkšanas punkti, piemēram ekoveikalos Rīgā. Tiešās pirkšanas organizatori darbojas tikai uz entuziasma pamata, un negūst nekādu finansiālu labumu – produktu cenu sastāda tikai zemnieka - pārdevēja peļņa. Pārtikas produkti netiek piegādāti uz pircēja mājām – pircējs dodas pats saņemt preces uz Tiešās pirkšanas pulcēšanās vietu. Par šādu vietu var tikt izraudzītas jebkuras telpas, kas ērti pieejamas un lietojamas Tiešās pirkšanas kustības dalībniekiem.

Priekšrocības:

• Veselīgas, dabiskas, bioloģiskās pārtikas tiešā aprite (bez starpniekiem)
• Abpusēji izdevīga veselīgās pārtikas cena
• Atbildīgā patērēšana un vietējo zemnieku lauksaimniecības atbalsts
• Jauni savstarpēji kontakti un radošās apmaiņas iespējas.

KĀ TAS DARBOJAS? VIENS NO VEIDIEM.

Vienkāršākais veids, kā parasti darbojas Tiešā pirkšana:

• Patērētāju grupa vienojas ar zemnieku par regulāro pārtikas piegādi.
• Zemnieks vienreiz nedēļā, noteiktā laikā un noteiktā vietā piegādā pārtikas grozus. Groza izmērs (pārtikas daudzums) un cena paliek nemainīgi, taču tā saturs mainās atkarībā no gadalaika un ražas.
• Zemnieks un patērētāji kopīgi vienojas par groza cenu, lai tā būtu izdevīga abām pusēm.
• Dalībnieki veic pasūtījumus uz priekšu (kopīgi vienojoties par laika periodu: divi, trīs, seši... mēneši) un veic priekšapmaksu. Saņemtā priekšapmaksa par pasūtīto produkciju ir svarīgs ieguldījums zemnieku saimniecības darbības plānošanai un attīstībai.
• Katru nedēļu noteiktā laikā zemnieks piegādā grozus izvēlētajā vietā (biedrības, pašvaldības, privātuzņēmuma u.c. telpās). Savukārt, patērētāji pēc kārtas nodrošina dežūras iknedēļas pārtikas piegādes reizēs: sagaida citus dalībniekus, atzīmē sarakstos saņemtus pasūtījumus, pieņem jaunus pasūtījumus. Sistēma darbojas uz dalībnieku iniciatīvas pamata un neprasa nekādus papildus finansiālus ieguldījumus.

RISKI

Pastāv risks, ka zemniekam ir slikta raža un neizaug kārotais. Ar to ir jāreiķinās, tādēļ šī ir kustība, kas atbalsta zemnieku. Grozā var būt tas, kas negaršo. Taču, vai tad apkārt nav neviena, kurš spētu novērtēt to nelielo, bioloģiski audzēto rutku, kura garša Tev liekas par rūgt?

Tomēr, atbilstoši tam, kā pircēji un zemnieki savstarpēji vienojas, iespējami arī citi pulciņa pastāvēšanas veidi, piemēram, iespēja pasūtīt tieši to, ko vēlas katrs pircējs. Tad jāvienojas ar zemnieku par ērtāko naudas nodošans veidu. Šī iespēja arī nav tik izdevīga zemniekiem, kā pircējiem, jo nav iespējams plānot izdevumus un ienākumus. Taču, ja klients ir apmierināts, ir nodrošinājums par pasūtījumu regularitāti.

KĀDĒĻ IZVĒLĒTIES TIEŠO PIRKŠANU?

• Liela daļa no lielveikalos pārdotajām pārtikas precēm šķērso simtiem kilometru pirms nonāk līdz mūsu šķīvjiem. Tas nav nepieciešams, ja tos pašus produktus, svaigus un kvalitatīvus, ražo mūsu pašu vietējie zemnieki.
• Daudzu starpnieku iesaistīšana pārtikas realizēšanas ķēdē noved pie tā, ka no zemniekiem produkcija tiek iepirkta par nesamērīgi zemām cenām, savukārt patērētāji pārmaksā daudzu starpnieku uzcenojumus. Turklāt, šajos apstākļos vairs nav iespējams noskaidrot produktu izcelsmi un gūt garantiju, ka tie ražoti tīrā vidē, bez ķimikālijām, bez ĢMO.
• Lauksaimniecības attīstību ierobežojošo faktoru vidū zemnieki min ne tikai zemās produkcijas iepirkšanas cenas, bet arī nepietiekošas realizācijas iespējas, nepietiekošus finansu līdzekļus un lielu attālumu līdz teritoriāli nozīmīgiem tirdzniecības centriem.

DRAUDZĪBA

Diemžēl, mūsdienās ēdiens ir kļuvis bezpersonisks, sākot ar tā ražošanu beidzot ar iegādi. Tiešā pirkšana neatbilst šim modelim, jo tās filozofijas pamatā ir draudzība gan starp zemniekiem un pircējiem, gan pircējiem savstarpēji. Pircēji, pašiniciatīvas vadīti, nodrošina pārtiku gan sev, gan citiem, kā arī rada zemniekam sajūtu, ka viņa produkts ir nepieciešams.

Lai iegūtu personiskāku kontaktu, pircēji viesojas pir zemniekiem, pavada laiku kopīgās talkās.

UZSĀC PATS!

Vēlies organizēt Tiešo pirkšanu savā rajonā, tuvāk mājām? Uzsāc pats savu Tiešās pirkšanas kustību!

Ja meklē zemniekus, tiešās pirkšanas punktu, kas Tev tuvāks, vai nepieciešama sīkāka informācija, sazinies ar mums: zane [@] dadzis.lv vai pa tālruni: 29326931